Gazas-Izraēlas konflikts ir atstājis arī tūkstošiem bērnu ar dziļām psiholoģiskām brūcēm, kas var aizņemt vairākus gadus, lai dziedinātu. Bērni ir zaudējuši savas ģimenes, savas mājas un spēju apmeklēt skolu. Gandrīz pusmiljona bērnu Gazā nevarēs sākt skolas laiku, jo cīņas laikā radās skolas zaudējumi.
Ir svarīgi atcerēties, ka bērni un jaunieši ir visneaizsargātākie iedzīvotāji šajās krīzēs. Viņu dzīves kritiskajos attīstības posmos viņi strādā pie vardarbības un traumām dziļi atšķirīgā veidā nekā pieaugušie. Un konflikta laikā viņiem tiek atņemta iespēja dzīvot laimīgu un drošu bērnību bez draudiem vai bailēm no vardarbības. Skolas pārvēršas par bumbas patversmēm. Mājokļi krata no lobīšanas un bombardēšanas. Jautras aktivitātes brīvā dabā nav pieejamas. Un ilgtermiņā šī apdraudējuma un vardarbības draudi rada ilgstošus negatīvus efektus, kas var būtiski ietekmēt viņu nākotni.
SOS Bērnu ciemati piedāvā mīlošus un drošus mājokļus neaizsargātiem bērniem gan Izraēlā, gan Palestīnas teritorijās. Mūsu SOS ciematā Izraēlā bērni bija spiesti paslēpties bumbas patversmē, lai pasargātu sevi no tuvumā esošām glābšanas operācijām. Mūsu SOS ciematā Rafā, dienvidu pilsētā Gazas joslā, mūsu bērni un personāla locekļi varēja izjust un redzēt kara ietekmi.
“” Kāpēc tik daudz cilvēku ir nogalināti? Kāpēc tik daudz mājas ir iznīcinātas? Es nevaru kaut ko palīdzēt. Es pat nevaru atbildēt, “dalījās ar vienu no mūsu SOS mātēm pēc runāšanas ar saviem bērniem par konfliktu.
Visiem bērniem ir tiesības uz drošu un veselīgu dzīvesveidu, izglītību, aizsardzību un bērnību, kas nav brīva no vardarbības. Mēs mudinām visas konfliktā iesaistītās puses nodrošināt, ka tiek saglabāts pamiera nostiprinājums, un ievērot to pamatprincipu saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, lai aizsargātu visu bērnu dzīvību un labklājību. Bērni ir mūsu nākotne, un tie ir pelnījuši aizsardzību. Mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai saglabātu viņu drošību no kaitējuma.
Pirms daudziem gadiem neatlaidīga fiziskā slodze man ļāva piecelties no šķietami neuzvaramas slimības. Kopš tā laika par savu misiju esmu uzstādījusi palīdzēt citiem cīņā pret “Es negribu,” “Es nevaru” un “Man nav laika” nešķīsto trīsvienību. Sperot pirmo soli pretī fiziskām aktivitātēm, mēs nevaram paredzēt – varbūt nonāksim kādā patiesi brīnumainā vietā.
Ar cieņu,
Ineta